Vineta Sareika un Liepājas Simfoniskais orķestris. DZIMUŠI LATVIJĀ.

Fēlikss MENDELSZONS (Felix Mendelssohn, 1809–1847)
Uvertīra “Hebridu salas’’
Maksis BRUHS (Max Bruch, 1838–1820)
Pirmais koncerts vijolei un orķestrim solminorā op. 26
Vorspiel: Allegro moderato
Adagio
III. Finale: Allegro energico
Fēlikss MENDELSZONS
Trešā simfonija laminorā op. 56 (“Skotu”)
Andante con moto
Vivace non troppo
III. Adagio
Allegro vivacissimo
Romantisma aizgrābtība un jauneklīgs tvēriens vācu romantisma mūzikā. Fēliksa Mendelszona muzikālais ceļojums pa Apvienoto Karalisti un vijoļmūzikas zelta repertuāra paraugs – Makša Bruha vijoļkoncerts. Vēsturnieki Maksi Bruhu dēvē par “minora meistaru’’, bet klausītājus viņa mūzika uzrunā ar bagāto iztēli, skaisto vienkāršību un plašo emociju buķeti, kas piestāv romantisma strāvojumam. Tieši tāds arī ir Bruha Pirmais vijoļkoncerts, veltīts 19. gadsimta slavenajam vijoļvirtuozam Jozefam Joahimam, kurš Bruha opusam veltījis šādus vārdus: “Tas ir vācu visbagātīgākais un visvaldzinošākais vijoļkoncerts’’.
Fēlikss Mendelszons 1829. gadā pirmo reizi devās uz Apvienoto Karalisti. Redzētais uz 20 gadus jauno komponistu atstāja lielu iespaidu – tā rezultātā tapa spožā koncertuvertīra “Hebridu salas’’ un teiksmainā “Skotu simfonija’’. Skotijas rietumu daļā atrodas Hebridu salu arhipelāgs ar pārdabiski mežonīgu un skaistu jūras ainavu. Mendelszons savai māsai pēc tam rakstīja: “Lai Tev būtu nojausma, cik neparasti mani ietekmēja Hebridu salas, nosūtu Tev šo partitūru, ko es tur sadzirdēju.’’ Skotu leģendas un teiksmainās ainavas Mendelszons atbalsojis arī Trešajā simfonijā, romantisma meistardarbā, ko komponists pabeidza vairāk nekā 13 gadus pēc sava episkā ceļojuma uz Apvienoto Karalisti.
Vijolniece Vineta Sareika ir vairāku starptautisku konkursu uzvarētāja, kā arī prestižā Beļģijas Karalienes Elizabetes konkursa laureāte (2009). Kopš 2012. gada Vineta ir Artemis stīgu kvarteta pirmā vijole.
Mūziķe dzimusi Jūrmalā, kur piecu gadu vecumā sāka apgūt vijoles spēli vietējā mūzikas skolā. 2002. gadā viņa iestājās Parīzes Nacionālajā konservatorijā, kur mācījās pie Žerāra Pulē un Alēna Menjē un ko ar izcilību un žūrijas atzinību absolvēja 2006. gadā. Vineta Sareika piedalījusies arī daudzās meistarklasēs pie pasaulē atzītiem vijolniekiem. Kā soliste Vineta regulāri uzstājas ar Beļģijas Nacionālo orķestri, Valonijas Karalisko kamerorķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonia Varsovia orķestri, Lisabonas Metropolitēna orķestri, Fogtlandes simfonisko orķestri, Tulonas orķestri un Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri. Viņa sadarbojusies ar izciliem diriģentiem – Polu Gudvinu, Džilbertu Vargu, Andri Nelsonu, Dērku Brosē, Tadeušu Voicehovski, Žanu Bernāru Pomjē. Mūziķe uzstājusies daudzās slavenās koncertzālēs Francijā, Beļģijā, Spānijā, ASV, Lielbritānijā, Šveicē, Itālijā, Portugālē, Vācijā, Ungārijā, Lībijā un Japānā kopā ar tādiem mūziķiem kā Ogistēns Dimē, Pīters Donahjū, Abdels Rahmans El Baha, Pols Meijērs, Lorāns Kabasko, Mišels Štrauss u. c. Vineta Sareika bieži piedalās arī pazīstamos Eiropas kamermūzikas festivālos – Zalcburgas festivālā Austrijā, Verbjē festivālā Šveicē, Santanderas mūzikas svētkos Spānijā, kā arī daudzos festivālos Francijā: Monpeljē Francijas radio festivālā, Živernī festivālā, Dovilas Lieldienu mūzikas festivālā, Eksanprovansas festivālā, Pablo Kazalsa festivālā un Mentonas festivālā.
Kopš 2017. gada janvāra Vineta Sareika spēlē Antonio Stradivari 1683. gadā darinātu vijoli, kuru viņai uz vairākiem gadiem aizdevis Ruggieri fonds Šveicē.
Lucs Kēlers ir Berlīnes Mākslu Universitātes profesors jau kopš 1999. gada. Vairāk kā 25 gadus viņš ir bijis Eiropas Savienības Jauniešu simfoniskā orķestra direktors, Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas galvenais viesdiriģents un goda biedrs, Karaliskās Skotijas Mūzikas un teātra akadēmijas Glāzgovā goda diriģents, Minhenes starptautiskā mūzikas konkursa valdes priekšsēdētājs, Vācijas Mūzikas padomes goda loceklis un Hannoveres Mūzikas un teātra universitātes profesors.
Kēlers mūzikas pasaulē pazīstams arī kā izcils fagotists, kurš veicis daudzus ierakstus un pasniedzis meistarklases visā pasaulē. Viņa skolnieki ir ieguvuši galvenās balvas konkursos Tokijā, Minhenē, Belgradā, Kalmārā u.c. Kā diriģents Lucs Kēlers ir sadarbojies ar ļoti daudziem Vācijas orķestriem, ieskaitot Vācijas Simfonisko orķestri Berlīnē, Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Zārbrukes un Hamburgas simfonisko orķestri. Diriģējis festivālos Lucernā, Berlīnē, Drēzdenē, Belgradā, Seviljā, Maiami, Aldeburgā (GB), Reingau (DE), un citur. Profesors Kēlers ir bijis viesdiriģents ASV, Itālijā, Šveicē, Francijā, Skandināvijā, Holandē, Polijā, Lielbritānijā, Dienvidslāvijā, Spānijā, Jaunzēlandē, Meksikā, daudzviet Āzijā un, protams, Vācijas muzikālās dzīves centros – Berlīnē, Hamburgā, Frankfurtē, Leipcigā, Drēzdenē, Štutgartē u.c. un regulāri atgriežas šajās vietās. Kēlers ir ierakstījis starptautiskajā presē augsti novērtētu desmit CD ciklu kopā ar Frankfurtes Radio simfoniskā orķestra pūšaminstrumentu ansambli un nozīmīgākos Mocarta darbus kopā ar Zārbrikenes Radio simfonisko orķestri. Veicis ierakstus arī kopā ar Vācijas Simfonisko orķestri Berlīnē. Viņa repertuārā ir mūzika no baroka līdz pat mūsdienu mūzikai.
Liepājas Simfoniskais orķestris ir vecākais orķestris Baltijas valstīs. Tā saknes meklējamas 1883. gadā, kad Liepājā tika dibināta pirmā filharmonija Baltijā. Profesionāla orķestra statusu kā patstāvīga vienība tas ieguva 1986. gadā. Par pirmo orķestra māksliniecisko vadītāju kļuva ļeņingradietis Mihails Orehovs. Nozīmīgs posms orķestra vēsturē ir laiks no 1992. līdz 2009. gadam, kad tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Imants Resnis. Par būtisku tradīciju kļuvis Imanta Rešņa 1993. gadā aizsāktais Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls, kurā viesojušies ap 170 pianistiem no vairāk nekā 30 valstīm. Kopš 2010. gada orķestra galvenais diriģents ir Atvars Lakstīgala.