Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts.

1.daļa
Jāzeps Mediņš (1877-1947) "Dzimtenes ainava"
Gundaris Pone (1932-1994) Koncerts vijolei un orķestrim
Soliste Ilze Zariņa, vijole
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Atvars Lakstīgala

2.daļa
Pēteris Plakidis (1947) "Dziedājums"
Gundega Šmite (1977) Koncerts akordeonam un orķestrim (pirmatskaņojums)
Solists Artūrs Noviks, akordeons
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Guntis Kuzma

3.daļa
Artūrs Maskats (1957) Svīta no baleta “Bīstamie sakari” (pirmatskaņojums)
Solisti:Elīna Šimkus, soprāns
Dace Kļava, klavesīns
Mārtiņš Zilberts, klavesīns
Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestris
Diriģents Mārtiņš Ozoliņš

2005. gadā latviešu simfoniskajai mūzikai apritēja 125 gadi un tas bija nozīmīgs iemesls un izdevīgs gadījums, lai Latvijā izsludinātu šo gadu par Latvijas simfoniskās mūzikas gadu un 11. decembrī rīkotu koncertu ar nolūku mobilizēt mūziķus un mūzikas interesentu sabiedrību kvalitatīvi jaunai attieksmei pret lokālo simfonisko tradīciju, šodienu un tuvāko perspektīvi. Tieši šajā gadā dzima ideja par latviešu simfoniskās mūzikas koncertu rīkošanu, kad pēc mūzikas vēsturnieka Arnolda Klotiņa ierosinājuma atzīmējām latviešu simfoniskās mūzikas 125 gadus. 

Kopš tā laika ar Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu šī tradīcija tiek turpināta, lai ar laiku tā izvērstos nozīmīga visā latviešu kulturālajā sabiedrībā un aizpildītu būtisku robu kultūras kopainā. Šobrīd var teikt, ka latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta tradīcija ir nostiprinājusies orķestru koncertsezonu plānā un koncertam ir izveidojies savs klausītāju loks. 2017. gada 11. februārī Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts Lielajā ģildē notiks jau vienpadsmito reizi. Turpinās tradīcija - visu profesionālo simfonisko orķestru dalība šajā koncertā, latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņošana un latviešu komponistu – jubilāru simfonisko darbu atskaņošana. 

Liepājas Simfoniskais orķestris “Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu 2017” ieskandinās ar diviem klasiķu darbiem – tautiskās noskaņās veidoto “Dzimtenes ainavu”, kuru “gleznojis” vecākais no brāļiem Mediņiem - Jāzeps (1877-1947), un Gundara Pones (1932-1994) Koncertu vijolei un orķestrim. Pie diriģenta pults esot Atvaram Lakstīgalam, solo partiju šajā partitūrā, kuras autors dēvējams par pārliecinošāko avangarda ideju iemiesotāju latviešu mūzikā, iedzīvinās vijolniece Ilze Zariņa. 

Lielkoncertā iekanēsies vēl kāds koncertžanra darbs – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, diriģenta Gunta Kuzmas un akordeonista Artūra Novika saspēlē pirmatskaņojumu piedzīvos ilgi gaidītais Gundegas Šmites (1977) jaundarbs, par kuru viņa stāsta: “Koncerts akordeonam un orķestrim tapis kā emocionālu nospiedumu spogulis manai pieredzei, dzīvojot Grieķijā. Saules izdedzināta zeme, klinšu skarbais skaistums, tirkīzzilais ūdens, tautas mūzikas neparedzamie vijumi un neparedzamās ritmu saspēles ir šī koncerta iedvesmas avoti.” Tieši no šīs antīkās kultūras zemes nākuši arī viņas kādreizējā pedagoga Pētera Plakida (1947) senči, 4. martā šis spilgtais stilizācijas meistars svinēs savu 70. dzimšanas dienu, kas šajā vakarā tiks ieskandināta ar pirms gadiem trīsdesmit rakstīto “Dziedājumu”, kas savulaik veltīts šī paša orķestra 60. jubilejai, reizē arī Latvijas vēsturei un dabai. 

60. jubileju gada nogalē atzīmēs arī Arturs Maskats (1957), kura mūziku šajā koncertā no jauna izgaismos Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestris. Tieši šī kolektīva mājvietā 2006. gadā pirmizrādi piedzīvoja balets “Bīstamie sakari”, tā libreta autors līdz ar pašu komponistu bija Kšištofs Pastors, kura horeogrāfijā šis darbs iestudēts arī citos teātros. Vairāku diriģentu rosināta, doma izveidot svītu no šī baleta mūzikas Maskatam bijusi jau sen un gluži kā baleta pirmizrādē, arī svītas pirmatskaņojumā pie diriģenta pults stāsies Mārtiņš Ozoliņš.