Ziemassvētku festivāls. Atklāšanas koncerts. Raimonds Pauls un koris Latvija

Valsts Akadēmiskais koris Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā Ziemassvētku festivāla atklāšanas koncertā klausītājiem piedāvās izlasi no savām divām aktuālākajām programmām. Pirmajā daļā – dziesmas no projekta Latvijas komponisti Latvijas simtgadei, kurā vairāk nekā 70 latviešu komponisti mudināti rakstīt jaundarbus korim, izvēloties tos veltīt kādai no piecām stihijām – zeme, ūdens, mīlestība, debesis (gaiss) un uguns.
Ilggadējais kora vokālais pedagogs Ansis Sauka savā dziesmā pievērsies zvaigžņoti romantiskai noskaņai, Andris Dzenītis No debesīm uzbur orķestrālu krāšņumu ar komponistes Gundegas Šmites dzeju, turpretim Valsts kora soprāns Irīna Rebhūna pievērsusies uguns rituāla dainām. Kormūzikas korifejam Rihardam Dubram tapusi dziesma Mīlestība, Uģis Prauliņš ar stihisku enerģiju bungo ceļā uz brīvību un Rihards Zaļupe savu opusu Sauciens vējā veltījis sava bojā gājušā drauga, kaitbordista piemiņai. Toties Renāram Kauperam vienā dziesmā (Jēkaba Jančevska aranžējumā korim) izdevies apvienot visas piecas stihijas.

Koncerta otrajā daļā līdz šim mazāk zināma, bet briljanta Raimonda Paula puse – viņa kordziesmas, kuras jaunā, svaigi iznākušajā CD apkopojis Valsts Akadēmiskais koris Latvija. Gunda Vaivode diska anotācijā raksta: „Nospiežot tvarta spēlpogu, uzreiz nepateiksi, ka skan Pauls. Jaunradītajās kordziesmās viņš ir šķietami klasiskāks, it kā domās būtu parunājies ar to pašu Dārziņu vai Jāni Zālīti. Toņus izvēlējies maigus, siltus, kaut krāsu dzirdes Paulam neesot. Vaicāts, kas korī ir tik pievilcīgs, komponists iedegas: „Man patīk gan biezie nonakordi, gan tīrs trīsskanis. Aizraušanās ar ilustratīviem gājieniem – svilpošanu, kāju dauzīšanu - tas kādreiz derēja, bet laiks ir pagājis. Skaistums ir vienkāršībā, paņem harmoniju un spēlējies. Melanholija, sentiments? Lai! Tik vajag nodziedāt. Mums ar Māri saskan, jo līdzīgi veidojam muzikālo tēlu. Sekot viņa rokai nav viegli, bet viņš ir meistars, izvilina no kora jebko”. Pauls: no visiem zināmā līdz negaidītam atklājējam. Viņš raksta dziesmas, bet viņā mīt simfonijas cikla pilnība: zvejnieka spēks, dārziņiska daile, blaumaniska raksturotspēja, dzejas kodolīgums. Un ja vēl Maestro pats pie klavierēm!’’

Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku. Atšķirībā no daudziem dziesmu autoriem, bieži tieši Pauls ir savu sacerējumu interprets vai izpildītāju koncertmeistars, viņa klavierspēlei raksturīgs ļoti individuāls, īss, akcentēti aprauts piesitiens, kas ļauj nekļūdīgi atpazīt viņa stilu.
Māris Sirmais ir viens no svarīgākajiem vārdiem kormūzikas vidē, latviešu koru kultūras balsts un virzītājs, kura suģestijai pakļaujas gan Dziesmu svētku tūkstošu balsis, gan profesionāli mūziķi. Ideju ģenerators, kura vadībā dzimst grandiozi projekti. Dedzīgs Latvijas patriots ar starptautiska vēriena darbības lidojumu. Kora Latvija mākslinieciskais vadītājs kopš 1997. gada. Kordiriģēšanas katedras vadītājs un profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un starptautisku koru, kordiriģentu konkursu žūriju loceklis. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, saņēmis daudzus titulus un balvas par sasniegumiem kultūrā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē.
Valsts Akadēmiskais koris Latvija– viena no staltākajām Latvijas kultūras bākām, kuras muzikālos starus ar instrumentāli niansēto vokālo meistarību un īpašo Latvijas koru skaņu pasaule uzlūko par brīnumu – ne velti Baltijas lielāko profesionālo kori savās koncertprogrammās vēlas redzēt pasaules izcilākie diriģenti un orķestri. Dziedātāju muzikālā inteliģence to padara par universālu vienību, kas spēj gan gleznot smalkas a capella gleznas, gan radīt grandioza vēriena balsu simfoniju kopā ar trīskāršu orķestra sastāvu. Koris sadarbojies ar pasaules klases simfoniskajiem orķestriem – Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Gustava Mālera kamerorķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri, u.c.

Piedalās: Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un Maestro Raimonds Pauls. Diriģents Māris Sirmais.
Koncerta programmā: Latvijas komponistu veltījumi Latvijas simtgadei un Raimonda Paula dziesmas.

 
Nav gaidāmo pasākumu