Eiropas Ziemassvētki. Ivetas Apkalnas Ziemassvētku programma

Ērģeļspēles virtuoze, ar kuras atbalstu Latgales vēstniecība “Gors” tikusi pie jaunā skatuves koncertinstrumenta – Iveta Apkalna – Latvijā cenšas viesoties vairākkārt. Vispirms jau, lai piedalītos pašas izlolotajā festivālā ORGANismi, kas šoruden izskanēja jau otro reizi. Taču arī izvērsta soloprogramma, gaidot gada gaišākos svētkus, nu jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju.

Šoreiz programmas koncepcija būs cieši saistīta ar gaismas un tumsas tematiku, kas tik aktuāla, Ziemas saulgriežus gaidot. Līdzās diviem klasiskiem ērģeļdarbiem – Johana Sebastiāna Baha un beļģu komponista Jozefa Jongena partitūrām gaismas spēles mirguļos un ievibrēsies Sofijas Gubaiduļinas un Ģērģa Ligeti ērģeļdarbos. Bet ar īpašu prieku un pacilātību Iveta gaida abu latviešu skaņražu – Ērika Ešenvalda un Artura Maskata jaundarbu pirmatskaņojumus. Ešenvalda ērģelēm un saksofonam komponēto miniatūru rosinājis orķestra Rīga spožākais saksofonists Oskars Petrauskis, savukārt Artura Maskata Prelūdija, korālis un variācijas par Baha tēmu būs skaists vainagojums abu jubilāru – komponista un ērģelnieces – šī gada kopīgajai simtgadei.

Mūziķi:
Iveta Apkalna, ērģeles
Oskars Petrauskis, saksofons

Programma:
Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685-1750) Tokāta, adagio un fūga ērģelēm, Domažorā, BWV 564

Sofija Gubaiduļina (Софи́я Асгатовна Губайду́лина, 1931) Hell und Dunkel ērģelēm

Arturs Maskats (1957) “Prelūdija, Ziemassvētku korālis un variācijas” ērģelēm solo (pirmatskaņojums)

Ģērģs Ligeti (György Ligeti, 1923-2006) Otrā etīde ērģelēm (“Coulee”) no cikla “Divas etīdes ērģelēm”

Ēriks Ešenvalds (1977) Adoremus in Aeternum saksofonam un ērģelēm

Jozefs Jongens (Joseph Jongen, 1873-1953) Sonata eroica, op. 94