ROMEO UN DŽULJETA. Latvijas Nacionālā baleta viesizrāde

Latvijas Nacionālā baleta viesizrāde, Sergeja Prokofjeva balets „Romeo un Džuljeta”, kas tapis pēc Viljama Šekspīra ģeniālās traģēdijas motīviem, neapšaubāmi ir viens no populārākajiem sava žanra paraugiem 20. gadsimtā. Horvātu horeogrāfe Valentīna Turku savā iestudējumā piedāvā pārdroša, jutekliska un brutāla laikmeta vīziju, kur dzīvības un nāves jautājumi bieži tiek risināti iracionālā veidā un kaislību piesātinātā atmosfērā. Iestudējuma vizuālājā noformējumā izmantotie renesanses glezniecības un arhitektūras elementi pastiprina arī mūsdienu cilvēkam tik būtiskās ilgas pēc mūžīgās mīlestības. 

I CĒLIENS
Divas ģimenes – Monteki un Kapuleti – plosa nāvīgs naids, cīņa par virskundzību, sāncenšu nežēlība un nebeidzamas varas spēles.
Kādas augusta sestdienas rītā izceļas strīds starp divu Veronas namu galvām. Sākotnējā sadursme pāraug kautiņā, kurā iesaistas Kapuleti radinieks Tibalts un Benvolio no Monteki dzimtas. Cīņa atklāj abu ģimeņu izmisumu, un tās sekas būs jūtamas ilgstoši.
Tai pašā vakarā Kapuleti namā tiek rīkota masku balle par godu Džuljetai, kas ir saderināta ar bagāto augstmani Parisu. Kamēr Džuljeta, savas aukles aptekāta, gatavojas ballei, Monteki dēls Romeo kopā ar draugiem Merkucio un Benvolio maskās arī pievienojas svētku viesiem. Romeo pirmoreiz ierauga Džuljetu. Abi iemīlas viens otrā no pirmā skatiena; taču Tibalts, kā vienmēr drūms, nesavaldīgs, aizdomu pilns un greizsirdīgs, ir Romeo pazinis un pavēl viņam atstāt Kapuleti namu.
Romeo, jaunā pārdzīvojuma aizgrābts, ļaujas nomoda sapņiem zem Džuljetas balkona, līdz mīļotā parādās. Abi atzīstas savās jūtās un sola mūžīgu mīlu viens otram.

II CĒLIENS
Ielās turpinās izpriecas, pilsētas ļaudis pulcējas ap valdzinošo, vitālo un izaicinošo Merkucio, viņa draugiem un komediantiem. Šīs līksmības laikā Džuljetas aukle cenšas izlauzt sev ceļu pūlī, lai nodotu Romeo mīļotās vēstuli. Romeo dodas uz kapelu, kur mīlētājiem slepeni jāsalaulājas. Viņu palīgs ir mūks Lorenco, kurš cer, ka šī savienība izbeigs naidu, kas pārņēmis pilsētu.
Tikmēr ielās turpinās karnevāls. Pēkšņi izceļas konflikts. Tibalts sāk divcīņu ar Merkucio un to nogalina. Satriekts un izmisis jaunais vīrs Romeo nogalina Džuljetas brālēnu Tibaltu, ar to uzspiezdams nolemtības zīmi abu mīlētāju nākotnei.
Romeo un Džuljeta pēdējoreiz nododas mīlai, zinādami, ka Romeo ir steigā jābēg no pilsētas. Džuljetas vecāki bez žēlastības uzstāj uz tūlītējām laulībām ar Parisu, šie vārdi lauž Džuljetas sirdi. Viņa nojauš neizbēgamu, liktenīgu iznākumu un, veikusi iekšēju ceļojumu caur dvēseles tumšākajiem līkločiem, ieskatījusies acīs savām šausmām, šaubām un bailēm, izvēlas mīlestību un patiesību, un meklē mūka Lorenco palīdzību. Viņš iedod meitenei kādu līdzekli, kas liks tai aizmigt nāvei līdzīgā miegā. Ziņa par Džuljetas šķietamo nāvi sasniedz Romeo.
Viņu mīlestība kļuvusi par abu ģimeņu naida upuri, tomēr vienlaikus tā ir atradusi savu īsto vietu mūžībā.

Plašāk par izrādi: http://www.opera.lv/lv/izrade/romeo-un-dzuljeta/
Pasākums 2 cēlienos.